Ar šo kāršu palīdzību tika zīlēts vadoties pēc četrām galvenajām stihijām: gaisa, zemes, uguns un ūdens. Šobrīd šīs stihijas ir aizstātas ar četrām mastīm: pīķiem, erciem, kristiem un kāraviem. Taro kārtīs pīķus pārstāv Zobeni, kristus Zižļi, kāravus Monētas un ercus Kausi. Indijā uz spēļu kārtīm tika attēlota Šivas figūriņa, ar četrām rokām, kurās viņš turējis Zobenu, Kausu, Monētu un Zizli.
18.gs avotos tiek minēts, ka kārtis, kas tikušas izmantotas zīlēšanai bijušas tikai kā instruments. Tās tikušas izmantotas tikai kā norāde uz konkrētu orākulu, kas sniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Visas šīs kārtis darbinājusi nevis ārēja enerģija, bet gan cilvēka iekšējā apziņa un intuīcija.
Kārtis izmantoja kā ceļvežus apzinātai dzīvei. Tās norādīja virzienu, kurā jādodas, lai dzīve nebūtu cīņa ar sekām, bet gan ceļš uz piepildījumu un skaidru nākotni.
Vēsturnieks Ross Kaldvels ir pētījis zīlēšanas kāršu izcelsmi Eiropā. Dažādos avotos (literatūrā un Inkvizīcijas laika vēsturiskos materiālos) , viņam izdevies atrast atsauces uz profesionāliem kāršu lasītājiem Spānijā pat 16.gs, kas ir krietni vien ātrāk kā 18.gs. Tādējādi, varam noprast, ka vienota viedokļa šajā jautājumā tomēr nav un, iespējams, ka kārtis jau no paša sākuma liktas lietā ne vien izklaidē un spēlēs, bet arī nākotnes pareģošanā.
Kabala nosaka, ka nav jāmaina pasaule ap sevi, ir jāmaina sevi pašu un pirmsākumi jāmeklē sevī. Jēga un būtība ir jāmeklē sevī. Kabala, tāpat, kā astroloģija, balstās uz stingriem matemātiskiem aprēķiniem, iedalot to divās daļās: teorētiskajā un lietišķajā. Kabala cēlusies no ebreju domātāju kultūras un balstās arī uz Jūdaisma filozofiju un likumiem. Kārtis sevī neietver nākotnes pareģošanu, bet gan situācijas iespējamo attīstības virzienu meklēšanu, ņemot vērā reālus faktus un cilvēka personības īpatnības.
Pārstāvot citu viedokli, tiek uzskatīts, ka spēļu kāršu pirmsākumi, iespējams, meklējami Francijā, kur tās tikušas radītas par godu garīgi slimajam Karlam VI. Tās izdomātas, lai izklaidētu viņu.
Vēl kāds avots apgalvo, Eiropieši kāršu spēli apguvuši daudz vēlāk kā citas tautas. No Austrumiem tās atvedis slavenais ceļotājs Marko Polo. Vēsture stāsta, ka 1397.gadā aizvien vairāk parasto ļaužu kavējuši laiku spēlējot dažādas kāršu spēles. Šis laiks ir papildinājis kāršu vēsturi ar kāršu kavu no 80 kārtīm, uz kurām tika attēloti: zirgs, trusis, antilope, fazāns, zivs, vārna, vīrietis un zvaigzne. Šī kāršu kava joprojām ir izplatīta Korejā.
Vēl kāds avots apgalvo, Eiropieši kāršu spēli apguvuši daudz vēlāk kā citas tautas. No Austrumiem tās atvedis slavenais ceļotājs Marko Polo. Vēsture stāsta, ka 1397.gadā aizvien vairāk parasto ļaužu kavējuši laiku spēlējot dažādas kāršu spēles. Šis laiks ir papildinājis kāršu vēsturi ar kāršu kavu no 80 kārtīm, uz kurām tika attēloti: zirgs, trusis, antilope, fazāns, zivs, vārna, vīrietis un zvaigzne. Šī kāršu kava joprojām ir izplatīta Korejā.
Annas zīlēšanas tradīciju turpinātāja bija Errne Drusbeke, kura ir izdevusi grāmatu, kas saucas 'Zīlējam kopā ar Lenormand'. Grāmata tika izdota 1987.gadā.
Viņa papildināja kārtis ar simbolu zīmējumiem: krustu, kas simbolizēja ciešanas, gredzenu, kas simbolizēja laulību, sauli, kas simbolizēja prieku un siltumu un tā turpinot arī ar citiem simboliem. Tieši šādā veidā, pateicoties viņai, zīlēšana ar kārtīm ieguva jaunu – čigānu kāršu kavu.
Pastāv uzskats par kāršu izcelsmi arī Ķīnā, 10.gs, taču šo kāršu prototipi ir vairāk līdzīgi mūsdienu Domino spēlei, kā arī tās tika izmantotas kā analogs naudai jeb precīzāk- monētām, tāpēc vēsturnieki ir vairāk vai mazāk vienoti par kāršu pirmsākumu tomēr pieņemot Ēģiptiešu zīmējumus un Tota grāmatu.
Visas kāršu vēstures laikā, kavas lielums un kāršu izskats ir mainījies. Kāršu veidi ir izveidojušies neticami daudz, starp tiem Taro, Lenormand kārtis, eņģeļu kārtis, čigānu kārtis un vēl daudzas citas.